Neziņa un haoss administratīvo pārkāpumu jomā
December 9, 2019
, 11:00 am
Administratīvie pārkāpumi
Šobrīd administratīvo pārkāpumu būtību un soda
sankcijas apmērus nosaka Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss. Turpmāk no
2020.gada 1.janvāra administratīvo pārkāpumu procesu noteiks Administratīvo
pārkāpumu likums, savukārt visi sodi būs jāmeklē katras konkrētās nozares
likumā. Piemēram, patērētāju tiesību aizsardzības pārkāpumu gadījumos sodu
apmēri tiks noteikti Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, savukārt autovadītājiem
sodi par pārkāpumiem ceļu satiksmē būs regulēti Ceļu satiksmes likumā.
Par nožēlu jāatzīst, ka likumdevējs nav izpildījis savu “mājas darbu”, un grozījumi vairākos nozaru likums nav veikti. Kā vienu no būtiskākajiem grozījumiem, kas vēl nav pieņemts, var minēt grozījumus Ceļu satiksmes likumā. Ņemot vērā, ka visbiežāk konstatētie pārkāpumi ir ceļu satiksmē, tad gadu mijā, kad spēkā stāsies Administratīvo pārkāpumu likums, ir sagaidāms diezgan liels haoss un neziņa sodu piemērošanā. Optimismu nerada arī tas, ka līdz galam nav izstrādāta un notestēta Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma (APAS), līdz ar to arī administratīvo pārkāpumu uzskaitē un sadarbībā starp tiesībsargājošajām iestādēm ir paredzamas problēmas.
Iekšlietu ministrijas centienus pagarināt Administratīvo pārkāpumu likuma spēkā stāšanas laiku par pusgadu vai gadu ir cietušas neveiksmi, jo Tieslietu ministrija, kas virzījusi uz priekšu Administratīvās atbildības likumu, uzskata, ka nav pamata neko atlikt. Tieslietu ministrija uzskata, ka nepilnīgi strādājoša APAS sistēma nevar būt par pamatu, lai atliktu likuma spēkā stāšanās laiku.
Šobrīd vēl ir neziņa par Administratīvo pārkāpumu likuma spēkā stāšanās laika atlikšanu, bet, ņemot vērā konstatētās neizdarībās un problēmas, tas būtu vissaprātīgākais solis no likumdevēja puses, kas ļautu kaut neilgu laiku atviegloti uzelpot izpildvaras institūcijām.
Par nožēlu jāatzīst, ka likumdevējs nav izpildījis savu “mājas darbu”, un grozījumi vairākos nozaru likums nav veikti. Kā vienu no būtiskākajiem grozījumiem, kas vēl nav pieņemts, var minēt grozījumus Ceļu satiksmes likumā. Ņemot vērā, ka visbiežāk konstatētie pārkāpumi ir ceļu satiksmē, tad gadu mijā, kad spēkā stāsies Administratīvo pārkāpumu likums, ir sagaidāms diezgan liels haoss un neziņa sodu piemērošanā. Optimismu nerada arī tas, ka līdz galam nav izstrādāta un notestēta Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma (APAS), līdz ar to arī administratīvo pārkāpumu uzskaitē un sadarbībā starp tiesībsargājošajām iestādēm ir paredzamas problēmas.
Iekšlietu ministrijas centienus pagarināt Administratīvo pārkāpumu likuma spēkā stāšanas laiku par pusgadu vai gadu ir cietušas neveiksmi, jo Tieslietu ministrija, kas virzījusi uz priekšu Administratīvās atbildības likumu, uzskata, ka nav pamata neko atlikt. Tieslietu ministrija uzskata, ka nepilnīgi strādājoša APAS sistēma nevar būt par pamatu, lai atliktu likuma spēkā stāšanās laiku.
Šobrīd vēl ir neziņa par Administratīvo pārkāpumu likuma spēkā stāšanās laika atlikšanu, bet, ņemot vērā konstatētās neizdarībās un problēmas, tas būtu vissaprātīgākais solis no likumdevēja puses, kas ļautu kaut neilgu laiku atviegloti uzelpot izpildvaras institūcijām.